Polija pandēmijas atveseļošanas plānos piešķir prioritāti atjaunojamiem enerģijas avotiem

Eiropas ekonomikas ideju centra Bruegel analīze liecinaPolijair atvēlējusi lielāko tās šķēliES finansējums pandēmijas atveseļošanaiatjaunojamiem energoresursiem un tīrām tehnoloģijām.

Lai gan 13,49 miljardus eiro (14,2 miljardus ASV dolāru), Polijas valdība saka, ka tā veltīs šādām iekārtām, līdz 2026. gada beigām tie ir mazāki par 15,1 miljardu eiro, ko piešķīrusi Polijas valdība.Itālija, pēdējais veido tikai 7,9 procentus no kopējās Romas iesniegtās un bloka apstiprinātās izdevumu paketes. Tīras enerģijas un tehnoloģiju izdevumi tā vietā veido 37,5 procentus no budžeta, kas iesniegts Varšavas atveseļošanas un noturības plānā (RRP).

Eiropas Savienība ir apņēmusiesizmaksāja 723,8 miljardus eirovisās dalībvalstīs, lai finansētu to atveseļošanos no pandēmijas. Tā kā saskaņā ar Briselē bāzēto Bruegel sniegto informāciju pakete sastāvēs no 338 miljardiem eiro neatmaksājamu dotāciju un 385,8 miljardu eiro ES aizdevumiem, galīgo RRP iesniedzaNīderlandepagājušā mēneša beigās.

Tā kā detaļas bija grūti noteikt, Bruegel izmantoja dažādus pasākumus, lai novērtētu, kā būtu jāsadala dalībvalstu izdevumu plāni. Tas sniedza atsauci uz septiņām definīcijām, kuras izklāstījaEiropas Komisija, kas ietver izdevumus par atjaunojamiem energoresursiem un tīrajām tehnoloģijām, kā arī budžeta plānošanuilgtspējīgs transportsunuzlādes iespējas.

Tā kā komisija ir pieprasījusi valsts budžetiem vismaz 37 procentus no līdzekļiem piešķirt plašākai "zaļā pāreja" definīcija, Polija pārsniedza šo slieksni tikai attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem un tīrajām tehnoloģijām. 360 miljoni eiro, kas tika piešķirti tīrai enerģijai un tehnoloģijāmKipraveidoja 28,9 procentus no tā RRP, saskaņā ar Bruegel, arČehijapiešķirot 25,6 procentus no sava finansējuma (1,81 miljards eiro),Malta22,6 procenti (80 miljoni eiro), unBulgārija22,1 procents (1,46 miljardi eiro).

Īsumā

ZviedrijaunLuksemburgasasniedza 37 procentu zaļās pārejas atzīmi, nepiešķirot nekādus RRP līdzekļus atjaunojamiem enerģijas avotiem un tīrajām tehnoloģijām. Līdzās Itālijai relatīvajā ES šajā ziņā ir atpalicējiLatvija, kas šādām prioritātēm piešķīra 80 miljonus eiro (4,4 procentus no RRP),Īrija(50 miljoni eiro un 5,5 procenti),Spānija(4,72 miljardi eiro, kas veido tikai 6,8 procentus), unPortugāle(1,23 miljardi eiro un 7,4 procenti).Vācija3,32 miljardi eiro atjaunojamiem energoresursiem un tīrajām tehnoloģijām ir 11,9 procenti no tā kopējā RRP budžeta.Francija3,68 miljardi eiro veido 9 procentus.

Ilgtspējīgs transports un uzlādes punkti nodrošināja lielu daļu izdevumu bloka mazākajās dalībvalstīs, un šīs prioritātes veido 32,7 procentus (30 miljonus eiro) no Luksemburgas plāniem un 32 procentus (110 miljonus eiro) no Maltas plāniem. 8,84 miljardus eiro, ko piešķīraRumānijailgtspējīgam transportam veidoja 30 procentus no tā RRP unUngārija1,81 miljards eiro veidoja ceturto daļu no pandēmijas atveseļošanas izdevumiem.

Skalas otrā galā zemu izmešu transports veido tikai 2 procentus no Čehijas plāniem, un tā budžets ir 150 miljoni eiro, un tāda pati summa veido 4,5 procentus no Zviedrijas plānotajiem izdevumiem šajā jautājumā, un 7,1 procenti no Čehijas plāniem.Somijas. Portugāles piešķirtie 970 miljoni eiro veido 5,8 procentus no tās kopējās RRP unGrieķijatērēs 1,05 miljardus eiro tikpat lielai daļai no pandēmijas seku likvidēšanas fonda.

EUR 5,93 miljardi, ko Vācija atvēlēs ilgtspējīgam transportam, ir 21,2 procenti no tās kopējiem izdevumiem. Spānija emisijai atvēlēs 19 procentus no saviem līdzekļiem (13,2 miljardus eiro), Itālija transportam sadalīs 18,5 procentus no skaidrās naudas (35,4 miljardus eiro), bet Francija 16,6 procentus (6,78 miljardus eiro).

Iztērēšanas valstis

Ideju laboratorijas, ko lielā mērā finansē ES dalībvalstis un Eiropas korporatīvās dalībvalstis, sagatavotais sadalījums sniedza arī ieskatu attiecīgo valstu budžeta veidošanas pieejā. Astoņpadsmit valstis pieteicās uz maksimālo dotāciju finansējuma apjomu, ko Komisija lēš, ka tā varēs tām iegūt, bet to pašu varētu teikt tikai par divām valstīm, runājot par pieejamajiem aizdevumiem.

Vācija ir lūgusi par 2,3 miljardiem eiro lielāku dotāciju palīdzību, nekā ES prognozēja, bet Francija par 1,5 miljardiem eiro vairāk, unAustrija1 miljarda eiro prēmija.Slovākijaun Bulgārijai ir jākompensē 300 miljonu eiro pārsniegums dotācijas pieprasījumā no savas kases, unHorvātijaun Rumānijai paredzēts 100 miljonu eiro iztrūkums. Pārsteidzošā kārtā Latvija ir pieprasījusi tikai 1,8 miljardus eiro no 2 miljardiem eiro, kas pēc ES aplēsēm tai būs pieejami neatmaksājamās dotācijās. Brēgels norāda, ka Nīderlande nav pieņēmusi galīgo lēmumu.

Attiecībā uz atgūšanas finansējuma daļu, kas būtu jāatdod komisijai, Rumānija ir parakstījusi maksimālo kredītlīniju 15 miljardu eiro apmērā, un Itālijai nav tālu, jo līdz šim tā ir pieprasījusi aizdevumus 122,6 miljardu eiro vērtībā no 122,8 miljardiem eiro. komisija cer piedāvāt. Četras valstis ir izvēlējušās piesardzīgāku pieeju, Polijai meklējot 12,1 miljardu eiro no plānotās 34,8 miljardu eiro aizņēmumu paketes,Slovēnijaprasot 700 miljonus eiro 3,2 miljardu eiro apmērā, un Portugāle gatavojas izņemt tikai 2,7 miljardus eiro no paredzētā 14,2 miljardu eiro pārtēriņa.

Savukārt Grieķija ir lūgusi ES aizdevumus 12,7 miljardu eiro vērtībā, lai gan tai tika piedāvāts tikai 12,4 miljardu eiro liels kredīts.